Neto uzskaitē vispār var mierīgi gulēt. Man neto norēķini - speciāli pārgāju un labāk nekaitinu projekta uzraugus. https://ekii.lv/index.php?mact=News,...t01returnid=29
Neto uzskaitē vispār var mierīgi gulēt. Man neto norēķini - speciāli pārgāju un labāk nekaitinu projekta uzraugus. https://ekii.lv/index.php?mact=News,...t01returnid=29
Ielogojos EKII, sapildīju to vienu rindiņu, kura nebija automātiski aizpildījusies no ST, nospiedu iesniegt. Tas tiešām viss? Pat slimības lapas naudām ir sarežģītāk pieteikties.
Computers are the only thing where too much heat can cause freezing.
Yes, tā viš i!
kas notiks ja 1-f inverterim savienos ieeju no grida ar izeju uz patērētājiem?
teorētiski jau frekvencei būtu jābūt sinhronai?
Padomā, kas notiks, ja gridā pazudīs elektrība. Ko invertoram tādā brīdī darīt? Un kā viņš "ikdienā" sapratīs, ko darīt ar akumulatoriem?
do you ever feel that if you weren't paid to write code, you'd do it anyway?
A kādu problēmu tu risini? Es gan zinu, kādu tu radīsi - momentā inverters izslēgsies no pārslodzes, jo būs jābaro viņam viss pagasts, ja kaut kur ST vadi trūks.
Manējam invertoram (Deye) ir divi varianti, kā slēgt:
1) Invertors pie grida caur vienu "portu", patērētāji pie invertora caur citu "portu". Faktiski invertors strādā kā tāds UPS visai mājai. Ja gridā pazūd elektrība, tad patērētāji turpina darboties no akumulatora. Ikdienā šo variantu nelietoju, jo tas invertoram rada papildus slodzi - kad pamēģināju, invertors krietni vairāk karsa un dzesējās pat tad, kad Saules nebija.
2) Invertors pie grida, patērētāji arī pie grida. Ja gridā pazūd elektrība, tad arī patērētāji paliek bez elektrības. Starp gridu un patērētājiem ir strāvas sensori (CT), kas ļauj invertoram saprast, kādu jaudu jānodrošina priekš patērētājiem. Tas ļauj lādēt aķus, ja ir lieka Saules enerģija, vai barot patērētājus no aķa, ja pietrūkst Saules, bet tai pat laikā negrūzt elektrību no aķiem uz gridu, kaut arī no aķa barojamie patērētāji būtībā pieslēgti pie grida.
Teorētiski var sataisīt kaut kādu automātisku risinājumu, lai ikdienā būtu 2. variants, bet elektrības pazušanas gadījumā automātiski pārslēgtos uz 1. variantu. Tā kā man elektrība raustās salīdzinoši reti (dažas reizes gadā) un ir pieejams "manuālais pārslēdzis" (ABB OT63F3C vai tml), tad slēgāšos manuāli - pārslēdzim ieejā vienā pusē grid, otrā pusē invertora "otrais ports" (backup load), izejā - mājas patērētāji.
do you ever feel that if you weren't paid to write code, you'd do it anyway?
Tas arī būtu tā kā korekts risinājums - ar pārslēdzi! Pastāvīgi caur inverteru var gan atstāt kritisko mazjaudas infrastruktūru - sidzeni, internetu, elektronisko ārdurvju atslēgu, avārijas apgaismojumu, utt.
Manējam specenē rakstīts "max continuous AC passthrough - 45A", supports savulaik rakstīja, ka caur to backup portu var droši barot ap 30kW, ja grids pieejams un funkcionē. Tā ka vietās, kur grids ir nestabils, varētu mierīgi visu laist caur to backup portu. Man tas troksnis diskomfortu rada (pie straujākām jaudas izmaiņām vai līdz ko invertors par daudz uzsilst, tā ieslēdzas ventilatori uz pilnu jaudu), tāpēc paliku pie risinājuma ar pārslēdzi, kurš sākotnēji bija nopirkts mazliet citiem mērķiem.
do you ever feel that if you weren't paid to write code, you'd do it anyway?
There are currently 1 users browsing this thread. (0 members and 1 guests)
Posting Permissions
Reply With Quote